Dovdda vuođđovuoigatvuođaidat !Tekstiversio
2 LOHKU

Vuođđolágas leat dorvvastuvvon ovttaskas olbmo vuođđovuoigatvuođat: láhka galgá leat buohkaide seammá, sátni leat friija, sáhttá oskut dahje leat oskkotkeahttá, sáhttá čoahkkanit almmá lobi haga, sáhttá válljet iežas ássanbáikki ja johtalit friija.

Juohkehaččas 18 jagi deavdán olbmos lea jienastanvuoigatvuohta stáhta (riikkabeaive-, presideantta- ja EU-válggain) ja gielddaválggain.

Suopmelaččas lea vuoigatvuohta iežas gillii. Suoma- ja ruoŧagiella leat Suoma riikkagielat, maid lea vuoigatvuohta geavahit eiseválddiiguin áššiid divššodettiin.

Sápmelaččaid, románaid ja eará joavkkuid gielalaš vuoigatvuođat leat máinnašuvvon vuođđolágas.

Stáhta ja ássangielda galget sihkkarastit olmmošárvosaš eallima vuođustusaid dalle, go iežas návccat eai dasa reahke. Juohkehažžii galgá ordnet nuvttá vuođđooahpahusa.

Priváhtaeallima, gutni ja ruovttu suddje vuođđoláhka. Lea vuoigatvuohta seailluhit suollemasvuođa: nuppi sádden sáni ii leat vuoigatvuohta lohkat dahje guldalit almmá lobi haga.

Vástu oktasaš birrasa seailumis gullá buohkaide - dan ii sáhte vuordit dušše earáin.